Kursu dalībnieki iegūs vienotu izpratni redzējumu par to, ko nozīmē mācīties iedziļinoties, kāda ir skolēna mācīšanos virzīta efektīva  mācību stunda. Kursu dalībnieki iepazīsies ar metodēm stundas analizēšanai. Skolotāji padziļinās izpratni par SOLO taksonomiju, metakognīciju. Kursu dalībnieki apgūs dažādas sarunāšanās metodes lielā klasē, kā mācīt skolēnus sadarboties. Skolotāji apskatīs, kā izmantot mākslīgo intelektu, diskutēs, kā attīstīt skolēniem caurviju prasmes. Visu kursu laiku kursu dalībnieki vēros un analīzēs stundas, sniedzot atgriezenisko saiti cits citam.

Kursu dalībnieki pilnveidos izpratni par darbības pētījumu, veicot visus tā soļus – izvirzot pētāmo jautājumu, veicot sākuma mērījumu, plānojot darbības, starpmērījumus un beigu mērījumu. Kursu dalībnieki analizēs rezultātus un iegūs atbildes uz pētāmo jautājumu, dalīsies pieredzē ar citiem.
Lai noskaidrotu, kādu jautājumu pētīt, skolotāji veiks pašnovērtējumu, domājot par skolēna mācīšanās iedziļinoties dažādiem aspektiem.

Kursu dalībnieki pilnveidos izpratni par mācību procesa diferenciācijas un individualizācijas teorētiskajiem aspektiem. Dalībnieki diskutēs par priekšnoteikumiem (vidi), kādiem jābūt, lai varētu īstenot diferenciāciju un individualizāciju. Tiks apskatīti piemēri, kā diferencēt saturu, procesu vai produktu, kursu dalībnieki veidos pārnesi uz saviem mācību priekšmetiem, veidojot stundu fragmentus. Tiks apskatītas metodes un paņēmieni, lai nodrošinātu diferenciāciju un individualizāciju.

Kursa ietvaros pedagogi izzina izglītības iestādes attālinātā un kombinēta mācību procesa problēmas un to iespējamos risinājumus, praktiski veido metodisko materiālu, kurā ietverti jautājumi par efektīvas tiešsaistes stundas nosacījumiem un struktūru, mācību materiālu izveides principiem un to struktūru, apzināti efektīvākie atgriezenisko saišu veidi un tiek iegūti viedokļi par optimālo skolēnu slodzi attālināto mācību laikā.

Strādājot klasē ar skolēniem, kuru prasmes matemātikā ir atšķirīgas, ir svarīgi diferencēt darbu. Šoreiz pievērsīsim uzmanību talantīgo skolēnu vajadzībām stundā, atbilstoši viņu zināšanām, prasmēm un pārliecībai par saviem spēkiem. Nodarbībās tiks izskaidroti praksē pārbaudīti metodiskie paņēmieni, diferencējot darbu klasē. To var arī darīt, skolēniem piedāvājot dažādu līmeņu uzdevumus, īpaši – atvērtos uzdevumus, kurus katrs skolēns var izpildīt atbilstoši savu zināšanu līmenim, dziļumam un izpratnei. Viens no atvērto uzdevumu veidiem ir matemātiskās modelēšanas darbs Matemātika-II ietvaros, bet tas ir veicams arī apgūstot Matemātika – I.

Dalībnieki tiks iepazīstināti ar G-STEAM izglītības mērķiem, būtību un saturu, tiks izskaidrota G-STEAM pedagoģiskā pieeja un mācību dizains. Kursu dalībnieki analizēs Skola2030 mācību priekšmetu standartu saistībā ar G-STEAM izglītību. Tiks veidoti G-STEAM nodarbības plānu, kuri arī tiks izvērtēti. Kursu dalībnieki saņems atgriezenisko saiti par izveidotajiem nodarbību plāniem. Kursu noslēgumā dalībnieki piedalīsies fokusgrupas diskusijā.

Kursu dalībnieki sarunāsies par atšķirībām starp vērtējumu un vērtēšanu, formatīvo un summatīvo vērtēšanu, kā vērtēt dažādus sasniedzamos rezultātus. Tiks noskaidrotas izmaiņas vērtēšanas pieejā un kāda ir šo izmaiņu nepieciešamība. Kursu dalībnieki apskatīs piemērus, kā svērtais vērtējums ietekmē gala vērtējumu, domās par tā nepieciešamību savā mācību priekšmetā. Kursu dalībnieki veidos uzdevumus atšķirīgos izziņas darbības (kognitīvajā) dziļumos. Soli pa solim tiks izveidots sabalansēts pārbaudes darbs, sākot ar svarīgāko SR apkopošanu galveno sasniedzamo rezultātu tabulā, pārbaudes veida un paņēmienu izvēlēšanos, izziņas darbības līmeņa noteikšanu, vērtēšanas kritēriju uzrakstīšanu un vērtējuma izlikšanu.

Skolotāji izpētīs SOLO taksonomiju, meklēs gatavus un veidos paši dažādu līmeņu uzdevumus. Skolotāji iepazīsies ar jautājumu veidiem, veidos tādus jautājumus, kuri ļauj sasniegt iespējami augstu izziņas līmeni. Skolotāji iejutīsies skolēnu lomā, lai veidotu jēgpilnas sarunas klasē, izvērtēs katras sarunu metodes priekšrocības un trūkumus. Tiks izpētīti diferenciācijas teorētiskie aspekti, vērota un analizēta reāla mācību stunda. Skolotāji veidos mācību stundas plānu, tajā iekļaujot gan uzdevumus dažādos līmeņos, gan mācību procesa diferenciāciju, gan paredzot laiku jēgpilnām sarunām klasē.

Nodarbības dalībnieki uzzinās teoriju par snieguma līmeņa apraksta (SLA) veidošanu, diskutēs SLA nepieciešamību. Dalībnieki pētīs, ko un kā var vērtēt izmantojot snieguma līmeņa aprakstu, SLA efektivitāti mācību darbā. Dalībnieki strādās grupās, veidojot snieguma līmeņa aprakstus, vērtējot izveidotos SLA. Dalībnieki savstarpēji vērsos stundas ar mērķi saskatīt SLA lietojuma efektivitāti mācību stundās. Nodarbību noslēgumā dalībnieki reflektēs par padarīto un sniegs ieteikumus snieguma līmeņa aprakstu uzlabošanā.

Dalībnieki pilnveidos izpratību par pēctecību sakarību apguvē 4.-6.klasēm matemātikā jaunās mācību priekšmeta programmas ietvaros. Tiks aktualizēta dalībnieku prasme saskatīt piemēros dažādu matemātikas reprezentāciju veidus mācīšanas procesā, to ietekmi skolēnu izpratnes veidošanā. Dalībnieki diskutēs, kā efektīvi izmantot esošos mācību līdzekļus.

Profesionālās pilnveides programmas klausītāji iegūs iemaņas darbā ar dinamisko matemātikas programmu „Geogebra”. Kursu dalībnieki veidos dinamiskas vizualizācijas, kuras varēs demonstrēt skolēniem matemātikas stundās, apgūs dinamiskas konstrukcijas, kuras varēs izmantot skolēnu apmācībā, veidos interaktīvus tiešsaistes materiālus, kurus skolotāji varēs izmantot mācību stundās, skolēni mājās. Kursu dalībnieki izstrādās metodiskos materiālus algebrā, ģeometrijā, statistikā, uzzinās par dažām GeoGebras iespējām.