2026. gada 13.-15. martā aizvadītā konference “Tehnoloģijas matemātikas izpratnes padziļināšanai” Latvijā 2026. gada sniedza ne tikai iedvesmu, bet arī praktiskus rīkus un padziļinātas zināšanas par to, kā tehnoloģijas maina mācību procesu. Šodien piedāvājam plašāku ieskatu Jonas Hall (Zviedrija) un Evija Mirķes (Latvija) prezentācijās.

Jonas Hall ir matemātikas un fizikas skolotājs. Viņš pārstāv Zviedrijas GeoGebra institūtu (Swedish GeoGebra Institute) un ir pazīstams arī ar pseidonīmu "The Mad Mathematician".  Viņš ir eksperts mākslīgā intelekta (MI) un digitālo rīku (piemēram, GeoGebra) izmantošanā izglītībā. Hall uzsver, ka MI ir praktisks ikdienas rīks skolotājiem, īpaši situācijās, kad laiks ir ierobežots un plānošana ir nepilnīga.

Jona Hall ir autors grāmatai "GPT-handboken" (izdota zviedru valodā), kas ir rokasgrāmata par MI asistentu izmantošanu skolotājiem. Tajā apkopoti praktiski padomi un asistenti mācīšanai, plānošanai un mācībām. (https://gpt-handboken.se)

Jonas Hall uzsvēra, ka MI ir praktisks ikdienas asistents skolotājam, kas palīdz ietaupīt laiku, veidojot mācību uzdevumus, strukturējot stundas kopsavilkumus no tāfeles fotoattēliem un formulējot ātrās refleksijas jautājumus skolēniem. Viņš aicina skolotājus nevis baidīties no MI, bet izmantot to kā atbalstu, lai nebūtu jāsāk katra stunda no nulles, vienlaikus saglabājot atbildību par satura pārbaudi un rediģēšanu.

Konferencē Jonas Hall iepazīstināja ar PHASE stratēģiju, kas nosaka MI lomu mācību procesā: skolēniem vispirms ir jāstrādā pašiem un tikai pēc tam MI var piesaistīt kā līdzradītāju. Autors izmanto trāpīgu sporta zāles analoģiju – ja tu tikai skaties, kā kāds cits trenējas, tavi muskuļi neaug, un tāpat ir ar smadzenēm un MI lietošanu.

Jonas Hall arī demonstrēja specifiskus MI asistentus matemātikai, piemēram, "Question Maker" un "Helpful Maths", kas palīdz skolotājiem veidot personalizētus uzdevumus un sniedz skolēniem vadītu palīdzību, uzdodot kontroljautājumus. Galvenais princips ir uztvert MI kā "sparinga partneri", kurš palīdz vizualizēt pierādījumus un radīt jaunas idejas, bet nekad neuzņemties pilnu atbildību par rezultātu.

Evija Mirķe, Ph.D., ir vadošā pētniece Rīgas Tehniskajā universitātē, valsts pētījumu programmas projekta «Mākslīgā intelekta rīki vispārējās izglītības pedagoga darbā (AItools4Teachers)" vadītāja, "Mācību centrs KOPĀ AUGAM" dibinātāja un lektore. Regulāri vada nodarbības pedagogiem un citu jomu profesionāļiem, palīdzot izprast mākslīgā intelekta iespējas darbā un ikdienā – skaidrojot jēdzienus, tehnoloģiju specifiku un rādot praktiskus piemērus. 

Evijas profesionālais ceļš vedis caur skolotājas darbu, personāla atlasi, projektu vadību un pat tehnisko tulkošanu būvniecībā, un šī daudzpusība ļauj viņai tehnoloģijas paskaidrot ar vienkāršiem un saprotamiem piemēriem. 

Evija tic, ka jebkurā vecumā ir vērts apgūt mākslīgā intelekta pamata lietas, lai iegūtu labāku izpratni par pasaulē notiekošo.

Evija Mirķe savā uzrunā uzsvēra, ka mākslīgā intelekta (MI) ieviešanā izglītībā izšķirošais elements nav pati tehnoloģija, bet gan cilvēciskais faktors. Viņa skaidroja, ka skolotāju gatavību pieņemt MI nosaka nevis tehniskās prasmes, bet gan personības iezīmes – optimisms un inovāciju gars pretstatā diskomfortam un nedrošībai. Lai MI ieviešana būtu veiksmīga, ir nepieciešams līdzsvars starp tehnoloģijām, organizācijas atbalstu un pašu pedagogu psiholoģisko gatavību; ja kāds no šiem elementiem ir "nulle", adaptācija cieš neveiksmi.

Prezentācijā tika atklāti "Latvijas skolotāju tehnoloģiju gatavības indeksa" pētījuma dati, kas iezīmē paradoksālu situāciju: lai gan aptuveni 70% skolotāju jau izmanto ģeneratīvā MI rīkus, 91% trūkst oficiālu iestādes vadlīniju. Tas rada tā dēvēto "virtuves sarunu" fenomenu, kur pedagogi apgūst jaunos rīkus vienatnē, bieži jūtoties tā, it kā viņi rīkotos slepeni vai "krāptos". Pētījums arī uzrādīja, ka lauku reģionu skolotāji ir mazāk optimistiski, savukārt vīrieši un gados vecāki pedagogi biežāk izjūt diskomfortu un nedrošību saistībā ar ētikas un drošības jautājumiem.

Kā galveno risinājumu Mirķe piedāvāja pāreju no individuālas pašmācības uz zināšanu koplietošanu un kolektīvo intelektu. Viņa uzsvēra, ka skolotāju grupās, kurās notiek aktīva sadarbība, kompetence aug ievērojami straujāk, palīdzot pārvarēt MI radīto trauksmi. Noslēgumā tika uzsvērts, ka MI ir jāuztver nevis kā skolotāja aizstājējs, bet gan kā "kopilots", kas palīdz plānot stundas un samazināt administratīvo slodzi, vienlaikus aicinot pedagogus nezaudēt kritisko domāšanu, lai MI izmantošana neizraisītu "kognitīvo parādu" un skolēnu domāšanas procesu pavājināšanos.

Konferences programma un prezentācijas ir pieejamas šeit.