Jelgavas Valsts ģimnāzija dibināta 1922. gada 1. jūlijā. Tās dibinātājs un pirmais direktors ir Ģederts Odiņš.  

Valdības Vēstnesis, Nr.149, 25.07.1922.

Rezolūcija Nr. 2738. 1922. g. 7. jūlijā. Ieceļu vidus un arodu skolu nodaļas priekšnieku Ģedertu Odiņu uz viņa paša lūgumu par II. Jelgavas valsts vidusskolas direktoru un Kurzemes—Zemgales 68 vidusskolu tuvāko pārlūku, skaitot no 1922.g. 1. jūlija, uzliekot viņam pagaidām līdz 1922. g. 1. augustam līdzšinējo pienākumu izpildīšanu.

Izglītības ministrs A. Dauge.
Skolu departamenta direktors L. Ausējs.

Skola strādā pēc kabinetu sistēmas. Darbojas humanitārās ģimnāzijas (uzsvars uz valodām), reālģimnāzijas (akcents uz eksaktajām zinātnēm) un praktiskās ģimnāzijas (meitenēm māca mājutrību, zemkopību, lopkopību u.c. saimniecībā noderīgas lietas) klases.

 Ilustrēts Žurnāls, 15.11.1922.

"II. Jelgavas Valsts vidusskola uzsāka savu darbību šī gada augustā. Skolai 3 nozares: reālskola, komercskola un neoģimnāzija. Skolas direktorā un pedagogos valda uzskats, ka skolēnu zināšanu padziļināšana un nostiprināšana sekmīgi iespējama vienīgi attiecīgos kabinetos, laboratorijās un darbnīcās, kur skolēni, skatoties pēc savām tieksmēm varētu strādāt nevien ar galvu, bet arī ar rokām. Reālo priekšmetu stundas notur attiecīgos kabinetos vai laboratorijās, kur ir pie rokas piemērota darba iekārta. Lai būtu iespēja ne tikai demonstrēt un parādīt eksperimentus, bet daudzmaz pielietot arī darba principu, vajadzīgs lielāks vairums aparātu un ierīku, kurus nav iespējams nopirkt. Tādēļ skolotāji kopīgi ar skolēniem paši pagatavo vajadzīgos mācības līdzekļus un laboratorijas darba rīkus."

Izcilākais no skolotājiem ir Jānis Greste. Viņš saimnieko ķīmijas un tehnoloģiju kabinetā, kas ir labākais tā laika Latvijā. J.Greste ievieš skolas darbā referātu metodi, kas saglabājusies skolu dzīvē līdz mūsdienām. 

Laiks, 11.01.1925

"Pateicoties mūžam nenogurstošā jaunās skolas apustuļa J.Grestes dzīvajam vārdam un aizraujošai priekšzīmei, ap šo skolu, kā sauli riņķo arī tie daudzie pamatskolu skolotāji, kuros iededzies dievišķais meklētāju gars. Dzīvās pārrunās, jautrā darbā, te nemanot aizrit vasaras kursu darbs. Fiziski varbūt noguris, bet morāli stiprinājies ilggadējām darba nedēļām, varbūt pat gadiem. Tur veidojas un top Jaunās Latvijas skolotājs. Šai skolā redzam, kāds spēks ir īstai gaismas pilij."

1926.gads. Par ieguldījumu pedagoģijas attīstībā ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) tiek apbalvots Centrālā pedagoģiskā institūta un II Valsts Jelgavas vidusskolas direktors  Ģederts Odiņš

1928.gads. Ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira) tiek apbalvots Centrālā pedagoģiskā institūta un II Valsts Jelgavas vidusskolas ģeogrāfijas skolotājs Fricis Dravnieks

1929.gads. Par nopelniem Latvijas labā un izglītības reformas attīstībā ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) tiek apbalvots ķīmijas un tehnoloģiju skolotājs Jānis Greste

1929.gads. Ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) tiek apbalvots sabiedriskais darbinieks, skolas ārsts un higienas skolotājs Krišjānis Bušs

1930.gads. Ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira) tiek apbalvots Jelgavas II Valsts ģimnāzijas vācu valodas skolotājs Jūlijs Gobzinis

1934.gads. Ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira) tiek apbalvot Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks, zv. advokāts, tiesību pamatu un sabiedrisko zinību skolotājs Ādolfs Lauks

1934.gads. Ar Triju Zvaigžņu ordeni tiek apbalvots Brīvības pieminekļa Jelgavas apriņķa komitejas loceklis, notārs, grāmatvedības skolotājs Aleksandrs Ļūļe

1936.gads.  Ar Triju Zvaigžņu oredni (IV šķira) tiek apbalvots Jelgavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komandas virsnieks, mākslas vēstures un zīmēšanas skolotājs Aleksandrs Strekāvins

No 1925. līdz 1930. gadam direktora Ģederta Odiņa vadībā, ar skolotāju kolektīva līdzdalību skolā darbojas Jelgavas Valsts centrālais pedagoģiskais institūts ar savu paraug pamatskolu un bērnudārzu. Dažādu intrigu rezultātā institūtu slēdz. 

Sociāldemokrāts, Nr.157 (17.07.1928)

"Centrālo paidagoģisko institūtu dažos gados Odiņš noorganizēja blakām vidusskolai. Tagad tas jau daudz aizsteidzies priekšā pārējiem institūtiem, kuri agrāk nodibināti. Bet augsti kungi nu atzinuši, ka Odiņš varot pārpūlēties (!) tāpēc viņi ir tik žēlīgi un pavēl viņam atstāt direktora posteni, lai to atdotu kādam no savējiem. Ir jau arī materiālā ziņā izdevīgi iesēdināt kādu no savējiem, jo tas saņems apm. 20000 rbļ. mēnesī, kurpretim Odiņš saņem tikai 7000 rbļ. Saprotams, te gan saskatāms “lietderības princips", bet tikai par labu kādam no augstiem kungiem, kas kāro pēc minētā posteņa. Par šo centību nākošās paaudzes neteiks Tenteļa kungam paldies."

No 1923.  līdz 1944. gadam izlaiduma klašu skolēni dodas iesvētībās. Iesvētības mācības skolā vada ticības mācības skolotājs Jānis Romans. Pavasarī visi dodas uz Annas vai Nikolaja baznīcu kur notiek iesvētīšana. 

Zemgales Balss, Nr.115 (23.05.1938)

"Vakar, saulainā maija rītā, pūtēju orķestra korāļi no Sv. Vienības baznīcas torņa sveica jaunatni, kas svētku drēbēs tērpusies nāca pie altāra, lai saņemtu svētību tālākām dzīves gaitām. Svinīgais gājiens sākās no valsts ģimnāzijas Pasta ielā, un tā priekšgalā bija mācītāji: J. Romānis un P. Gulbis, ģimnāzijas direktors K. Līkums un inspektors Fr. Dravnieks. Aiz jauniešiem sekoja skolotāji, bērnu vecāki un ģimnāzijas audzēkņi. Baznīca bija posta lauru kokiem, bet altārs un kancele baltiem ziediem. Kad jaunatne bija nostājusies ap altāri, svinīgo dievkalpojumu uzsāka ar kopdziesmu: „Kungs, dod, lai skaisto dzīves rītu ar Tevi vienots pavadu..." Iesvētīšanas runu teica māc. J. Romanis, aicinādams jaunatni turpmākās dzīves gaitās saglabāt savu dvēseli tīru un baltu, par godu Dievam, savai tautai un tēvzemei."

1923.gadā par mūzikas skolotāju sāk strādāt Jānis Indāns. Viņa vadībā darbojas koris un simfoniskais orķestris. Tolaik modē mācīties kādu mūzikas instrumentu, tādēļ muzicētāju ir tik daudz, ka var noorganizēt simfoniskās mūzikas koncertus. Tie notiek katru gadu. 

Zemgales Balss, Nr.43 (22.02.1931)  

"Skolas izrīkojums. 20.febr. 2. Jelgavas valsts ģimnāzijas abiturientu klases sarīkoja mūzikas vakaru. To atklāja O.Celms (vijole), veiksmīgi atskaņodams J.Raffa «Kavatina». I.Gobzine (soprans) diezgan teicami nodziedāja J.Vītola “Baltā bērza šūpolīti”. Patīkami bija noklausīties E.Plūksnas (tenors) priekšnesumus. Bals tīra, tīkama. Plūksna nodziedāja J.Mediņa «Raudošā debess» un J.Vītola «Aizver actiņas un smaidi». Sevišķi imponēja pēdējā. Jaunais dziedonis guva piekrišanu, tā ka bija spiests dot piedevām J.Mediņa «Tā ietu». Piekrišanu guva kvartets (O.Celms – 1. vijole, E.Plūksna – 2. vijole, J.Stepe – viola, A.Štrauss – čello), atskaņojot Hendeļa «Sarabande» un Mocarta «Menuets». Kvartets labi saspēlēja. J.Stepe (vijole) klausītājus sajūsmināja ar Kovlera « Tango». Dvoržaka-Kreislera «Slāvu dejas» arī izskanēja tīkami. Kvartets (J.Stepe – 1. vijole, O.Celms – 2. vijole, A.Štrauss – čello, V.Strekavins – klavieres) veiksmīgi atskaņoja Čaikovska «Sapņojums» un Pergolezes «Siciliano». Programmu slēdzot debitēja jaukts skolēnu koris dir. Indana vadībā. Noskandināja A.Ābeles «Vienu pašu», E.Melngaiļa «Kad pārnāksi» un E.Dārziņa «Minjona”. Klavieru pavadījumus veica V.Strekavins. priekšnesumiem sekoja dejas."

Regulāri notiek tikšanās ar rakstniekiem 1924.gada 2.septembrī viesojas Anna Brigadere un Anna Rūmane-Ķeniņa. 4.oktobrī rakstnieku vakarā J.Akuraters, K.Skalbe un J.Jaunsudrabiņš lasa savus jaunākos darbus. 1925.gada 28.novembrī skolā viesojas Kaudzītes Matīss un nolasa savas atmiņas par tautiskās atmodas laikmetu „Latvietis priekš 70 gadiem”. Vakara programmu papildina skolēnu iestudētie „Mērnieku laiku” fragmenti. 1926.gada 27.novembrī skolas viesis - Rainis. Un tā katru gadu.

 Jaunais Zemgalietis, 12.02.1924.

"Rakstnieču vakaru II. valsts vidusskolā atklāja dir. G.Odiņš, aizrādīdams, ka ir daudz skaistu ziedu latvju literatūras vaiņagā, ko ir ievijušas sievietes. Šovakar skolas jaunatnei un viesiem būs izdevība ieelpot šo ziedu patīkamo smaržu, jo ar Zemgales dzejas ziediem ir ieradusies Zemgales koklētāja Anna Brigader un sabiedriskā darbiniece Anna Rūman-Ķeniņ. Tikai Aspasija slimības dēļ nav varējusi ierasties personīgi, bet atsūtījusi apsveikuma kartiņu."

1924.gadā par neatņemamu skolas dzīves sastāvdaļu kļūst Mārtiņdienas bazāri. Skolēni vāc no iedzīvotājiem un paši gatavo dažādas sadzīvei nepieciešamas lietas. Bazāra dienā skolā tiek rīkota loterija, kur tās var laimēt. Atsaucība ir liela. Tiek savākti līdz 3000 Ls, kurus izlieto trūcīgo skolēnu atbalstam.

Zemgales Balss, Nr.65 (16.11.1924)

"Lielu bazāru sarīkos šodien, 16. nov, II Jelgavas valsts vidusskolā Pasta ielā 29. Izlozēs daudz vērtīgu priekšmetu, starp citu lielo arklu, augļu kociņus no skolas Valdekas fermas, lauksaimniecības ražojumus, tītaru, zosis, daudz vistu, mājlopus, galda servīzi, dārgus porcelāna traukus un citus saimniecības piederumus, ļoti vērtīgus sieviešu rokdarbus, amatniecības ražojumus, tortes, cepumus u.t.t. Pa izlozes laiku spēlēs pūtēju orķestris. Apmeklētāji turpat varēs apskatīt dzīvu lielu stirnu un dzīvu roni. Atsevišķā telpā sarīkota retu un brīnišķīgu lietu izstāde, kura būs pieejama visiem bazāra apmeklētājiem. Sākums plkst. 10 no rīta, beigas plkst. 6 vakarā. Viss tīrais atlikums nāks par labu macības līdzekļu iegādāšanai un skolas labierīcības pacelšanai."

15. maija apvērsums ienes skolā lielas pārmaiņas. No darba tiek atlaists direktors Ģederts Odiņš, inspektors Pauls Lode pārcelts uz 1. vidusskolu, skolotājam Jūlijam Fluginam - atņemtas tiesības strādāt par skolotāju. Par direktoru tiek iecelts Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors Kālis Līkums.

 Zemgales Balss, Nr.183 (18.08.1934)

"Uz izglītības ministra rīkojumu līdzšinējais Jelgavas valsts 2. vidusskolas direktors Ģ.Odiņš pārcelts par Zaļenieku ģimnāzijas direktoru. Viņa vietā iecelts līdzšinējais klasiskās ģimnāzijas direktors K.Līkums, bet par klasiskās ģimnāzijas direktoru iecelts skolotājs un rakstnieks Voldemārs Dambergs. Abas pēdējās pārmaiņas izdarītas dienesta labā, jo direktors Līkums ir matemātiķis, bet Dambergs valodnieks. Par pārmaiņām jelgavnieki var priecāties, jo nu reiz abas vidusskolas atradīsies piedzīvojušu un nacionāli noskaņotu direktoru vadībā."

P.s. Ģ.Odiņš no šīs vietas atteicās un līdz mūža beigām nodzīvoja Rubas pag. «Pukstaišos». Drīzumā Zaļenieku vidussskola tika likvidēta.