1995.gada augustā direktores amatā stājas 1966.gada absolvente Ināra Daščinska. Mainās vadības komanda. Par mācību daļas vadītāju sāk strādāt Alda Spirģe. 1999. gadā Valentīnu Mankusi nomaina Līvija Rāte. Direktores vietnieces ārpusklases darbā nomaina viena otru, līdz 1998. gadā amatā stājas skolas 1978.gada absolvente Marita Asarīte. 2000.gadā visas informācijas tehnoloģijas nonāk direktores vietnieka Arvīda Pranča pārziņā.

Zemgales Ziņas, 1996, Nr.17 (13.01.1996)

“Jelgavas 2. vidusskolā aizritējis pirmais semestris jaunās skolas direktores Ināras Daščinskas vadībā. Nekādas radikālas pārmaiņas skolā nav notikušas – skolotāji māca un skolēni mācās, koristi dzied un dejotāji dejo un joprojām daudzi Jelgavas 2. vidusskolas skolēni mazliet lielīgi apgalvo, ka mācās visbrīnišķīgākajā Jelgavas skolā. Ināra Daščinska gan teic, ka tā ir skolas nelaime laimē – visi vienmēr stāsta, cik skolā ir labi un jauki, tādēļ arī šķiet, ka nekādu problēmu nav. Bet tā tikai šķiet, un vislabāk to zina direktore, kurai Jelgavas 2. vidusskola ir tikpat kā otrās mājas” (G.Nagle)

Kultūras pieminekļu dienas Latvijā tiek rīkotas otro gadu. 1996.gadā akcents likts uz ēkām, kuras celtas no 1920. līdz 1940. gadam. Jelgavā valsts kultūras pieminekļu statusu iegūst pasta ēka, studentu klubiņš un arī Jelgavas 2. vidusskola. Karogu pasniedz Kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore G.Skulte (1971.g. absolvente). Turpmāk tas plīvo pie skolas blakus valsts un pašvaldības karogiem, virs ieejas durvīm tiek piestiprināta kultūrvēsturiskā pieminekļa zīme. 2013.gadā kultūras pieminekļu dienas pasākumā karogs ir goda vietā skolas zālē. 

Zemgales Avīze, Nr.167 (18.09.1996)

"15. septembrī Jelgavas 2. vidusskolai tika piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Svinīgo ceremoniju ar dziesmu «Gaismas pils» atklāja jauktais koris «Skali». Visus zālē sapulcējušos uzrunāja 2. vidusskolas direktore I.Daščinska: «Kopā ar šo titulu mēs uzņemamies lielu atbildību ne vien par ēku, bet arī par skolēniem, kuri tajā mācās." (J. Karlinskis)

Jau kopš 1994. gada notiek mērķtiecīga cīņa par Valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu, kad pirmo reizi ministrijā tiek iesniegts lūgumu piešķirt skolai šādu statusu. Tolaik nevarēja izpildīta prasību, ka ģimnāzija var sākties tikai no 7. klases – mums vēl bija 5. klašu skolēni. 2001. gadā skola atkal raksta iesniegumu ministrijai ar lūgumu piešķirt valsts ģimnāzijas statusu.  2003. gadā Ministru kabinets piešķir skolai Valsts ģimnāzijas statusu, un Jelgavas Dome nolemj skolu dēvēt par Jelgavas Valsts ģimnāziju. Tiek izgatavots jauns, pašu izsapņots skolas karogs.

Zemgales Ziņas, 16.09.2003

"Par to, ka Jelgavas mācību iestādei piešķirts Valsts ģimnāzijas statuss, turpmāk liecinās vakarrīt atklātā jaunā izkārtne pie skolas ieejas. Vakar pirms mācību stundām notika izkārtnes svinīga atklāšana, kurā piedalījās skolas mācībspēki un skolēni. Izkārtnes atklāšana tika uzticēta 11. Klases skolniekam, daudzu mācību olimpiāžu dalībniekam Gundaram Strazdiņam.

Savā uzrunā Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska uzsvēra, ka ceļš uz šā statusa piešķiršanu bijis garš un tas ir vairāku skolēnu paaudžu nopelns, kas pašreizējiem ģimnāzistiem ir jāataisno un jāspodrina." (E. Veinberga)

2005. gadā ģimnāzija iesaistījās dabaszinātņu un matemātikas projektā, kas izstrādā mācību saturu un skolotāju tālākizglītību dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos. Aktīvi darbojas skolotājas Agnese Svencika (ķīmija), Baiba Daģe (fizika), Ināra Rūce, (bioloģija). Pievienojas arī matemātiķes Sandra Rubule un Līvija Rāte. Projektā iegūtā nauda tiek izmantota mācību līdzekļu iegādei, kabinetu aprīkojumam.

Zemgales Ziņas 06.01.2006

“2006. gada janvārī 12 Latvijas skolu, to skaitā arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas, bioloģijas, fizikas, matemātikas un ķīmijas kabineti sāks saņemt modernu tehnisko aprīkojumu, kas palīdzēs skolēniem daudz atraktīvāk un saistošāk apgūt šos eksaktos priekšmetus. Jelgavas Valsts ģimnāzija ir to pirmo skolu skaitā, kurās tiek aprobēts modernizēts mācību saturs un skolotājus atbalsta materiāli fizikā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā un dabaszinībās. Nākotnē tos plānots ieviest visās Latvijas skolās, tādējādi veicinot interesi par eksaktajām zinātnēm.” (E.Veinberga)

Joprojām godā matemātika. Skolēni Māris Treijs (10.kl.) un Uldis Vītols (12.kl.) valsts matemātikas un fizikas olimpiādē iegūst 1.vietu un tiesības piedalīties pasaules matemātikas olimpiādē (1995). Par Latvijas skolēnu zinātnisko konferenču uzvarētājiem kļūst Agnese Kola, Melita Miķelsone, Jānis Kūka, Andis Roščins (2000., ķīmijā), Irina Hrapuna, Vita Kiseļuna (2011., psiholoģijā), Laura Pūpola (2013., pedagoģijā). Savukārt 8.-9. klašu fiziķu komanda skolotājas Baibas Daģes vadībā piedalās Latvenergo erudīcijas konkursā “Kam gaišāka galva”  Divreiz iegūta 1.vieta un ceļojums uz Tunisiju (2004) un Itāliju (2016). 

Izglītība un Kultūra, 13.06.2002

“Viens no nopietnākajiem un interesantākajiem radošās darbības virzieniem ir skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi, kurus izstrādā visi 11. klašu skolēni. Tā šogad izstrādāti 83 zinātniski pētnieciskie darbi par visdažādākajām tēmām. Par veiksmīgākajiem valsts konkursā kļuva mākslas zinātņu sekcijā izstrādātais Daces Vitkus, Evitas Ķēķes un Renātes Rudzītes pētījums «Grafiti – māksla vai huligānisms», Martas Končus, Līvas Dudarevas darbs «Projekts mūsu skolas dārzam» un matemātikas sekcijā Zanes Āboltiņas pētījums «Blokshēmas un galīgās projektīvās plaknes», socioloģijas sekcijā Zanes Bušas, Lienes Liepnieces, Ilzes Zīģeles darbs «Bērnunamā augušo bērnu izglītības iespējas». Mūsu skolā zinātniskās konferences tradicionāli notiek jau septiņus gadus, tās augsti vērtē arī skolēni par zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas prasmēm, kas ir īpaši noderīgas augstskolā.” (I.Eliņa)

Notiek Jāņa Grestes lasījumi, kuros piedalās skolēni no Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Jēkabpils, Rēzeknes un Alūksnes Valsts ģimnāzijām (2008 – 20013). To iniciatore un organizatore - direktores vietniece mācību darbā Alda Spirģe.

Zemgales Ziņas, 09.04.2008.

"Vienpadsmit skolēnu pētniecisko darbu prezentācijas, kurās tika pārstāvēti viesi no Jēkabpils, Alūksnes Ernesta Glika, Rēzeknes, Valmieras, Rīgas Āgenskalna valsts ģimnāzijas, kā arī pašmāju jaunie zinātnieki - tāds ir pūrs pirmajiem Jāņa Grestes lasījumiem, ko organizēja Jelgavas Valsts ģimnāzija. Lasījumos skolēni pārstāvēja dažādus pētījumu virzienus. Kā atzīst skolotāja Ināra Rūce, viens no skolēnu interesantākajiem darbiem bija par spīdīgajiem akmeņiem jeb kalcītu fluoriscenci Latvijas dolomītos. To bija sagatavojusi alūksniete Linda Vernera (darba vadītāji Sintija Auseja un Aldis Verners), kura mācās tikai devītajā klasē. 

Ar oriģinalitāti un labu datora iespēju apgūšanu izcēlās Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11.klases audzēkņa Jāņa Stiebriņa pētījums par «zelta griezuma proporcijas» ievērošanu pašu skolas arhitektūrā (darba vadītāja Līvija Rāte). Savukārt viņa skolas biedrenes Sintija Aļļe un Amanda Linda pētījumā «Dabas zinātņu mācīšana Jelgavas Valsts ģimnāzijā 1922. - 2007.» (Laima Ozoliņa) bija nonākušas pie secinājuma, ka lielā mērā Grestes izmēģinājumi pedagoģijā un referātu metode ir īstenojušās arī mūsdienās. Pētnieces atzīst, ka agrāk gan skolās vairāk tika mācītas praktiskas lietas.' (G.Grūtups)

Jauniešu koris „Skali” ir četrkārtējs Skolu jaunatnes dziesmu svētku uzvarētājs, četrkārtējs Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku un deviņkārtējs starptautisko konkursu laureāts (Austrija, Itālija, Lielbritānija, Spānija, Grieķija, Slovēnija, Lietuva, divreiz Vācija). 1998. gadā mūzikas skolotāja, kordiriģente Gunta Paškovska tiek apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira), bet 2003. gada XXIII Vispārējo Latviešu Dziesmu svētkos stājas lielā kopkora priekšā.

No 2007. līdz 2014. gadam gan “Skalu”, gan “Skaliņu” vadība Maijas Brankas pārziņā. Augstākās virsotnes - dalība „Polyphonia 2008“ konkursā Parīzē, 1.vieta un Zelta diploms 2010.gada X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Zemgales Ziņas, Nr. 59 (16.04.1996)         

“Itālijā 4. Starptautiskajā koru konkursā «Riva del Garda», kurā piedalījās 94 Eiropas kori, Jelgavas 2. vidusskolas jauktais koris ieguva 1. vietu jaukto koru grupā, kopā ar sešiem labākajiem koriem tika izvirzīts uz «Grand Prix» konkursu un bija viens no nedaudzajiem, kas saņēma Zelta kausu. [..]  Gunta Paškovska atzinās, ka nebija gaidījusi tik augstu novērtējumu un iespēju piedalīties «Grand Prix» koncertā. Tas notika lielā baznīcā, kurā bija pulcējušies apmēram 4000 klausītāju. «Skali» nodziedāja Jāņa Zālīša «Kad nakts» un Artūra Maskata «Pavasara mūziku». «Grand Prix» ieguva Lielbritānijas meiteņu koris «Cantamus Girls Choir», bet «Skali» – zelta kausu. Aplausi esot bijuši fantastiski"(G. Nagle)

Skolotāja un režisore Ilze Vazdiķe drāmas studijai „Reverss” pa spēkam gan Ē.Kestnera “Punktiņa un Antons”, “Emīls un Berlīnes zēni”, gan V.Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, ”Divpadsmitā nakts”, “Liela brēka, maza vilna”, gan O.Vailda “Zvaigznes bērns”, gan H.K.Andersena „Sniega karaliene“, gan Ž.B.Moljēra „Iedomu slimnieks“, gan Raiņa „Suns un kaķe”. R.Blaumaņa “Šūpulis paradīzē“ (2014) un Ē.Kestnera „Punktiņa un Antons“ (2015) uzvedumā dalībnieku vidū arī skolotāji.

Zemgales Ziņas, 24.02.2011

“Katru mācību gadu «Reverss» iestudē vienu izrādi. Izņēmums bija tikai 2007. gads, kad, īstenojot starptautisku projektu ar Franciju, kurš tomēr nenotika, līdztekus lugai «Svešais» teātris apguva arī Moljēra «Iedomu slimnieku». «Kaut ko tādu nebiju darījusi!» smej režisore, piebilzdama, ka steiga gan izrādē ienesot savas korekcijas, piemēram, īsinātus tekstus. Tā gadījies arī pērn ar Šekspīra lugu «Liela brēka, maza vilna», kuru turklāt nācies izrādīt klasē, jo lielā zāle bija «atdota» dziesmu svētkiem. Patlaban skolas teātris cītīgi gatavojas lugas «Emīls un Berlīnes zēni» pirmizrādei, kas notiks 9. martā. Vienlaikus tā būs skates pirmā kārta. Ja ģimnāzisti izturēs šo un arī zonālo skati Dobelē, viņi startēs 4. skolu jauniešu amatierteātru festivālā «Kustības turpinājums» jūlijā Rīgā. Tāpēc, lai sarautu, netiks smādētas arī dažas brīvdienas, kad «Reverss» mēģinās no agra rīta līdz vakaram. Taču ne jau sacensība teātra mākslā esot galvenais. «Gribu saviem skolēniem iemācīt sevis apzināšanos un izpratni!» atklāj I.Vazdiķe.” (L. Antoneviča)

2001.gadā Ievas Kareles vadītais jauniešu deju kolektīvs „Dālderis” „Rīga 800”  svētkos kopā ar citiem dalībniekiem saplūst „Deju upē”. 2003. gada Dziesmu un deju svētkos iegūst godpilno 3.vietu, 2005. gada Skolēnu dziesmu un deju svētkos izcīna 6.vietu.

Zemgales Ziņas, 03.01.2001

“Tā kā “Dālderis” ir 2. ģimnāzijas kolektīvs, tas piedalās skolas pasākumos. Pirmajā gadā esot bijis nedaudz bail, kā tas būs. Taču pēc pirmā koncerta atbalstīti ar ovācijām un aplausiem, jaunieši dejo ar prieku. Tā Ziemassvētku nedēļā “Dālderim” bija četri koncerti pēc kārtas. Skolas balle, labdarības koncerts Jelgavas pensionāriem. No skolas “Dālderis” un tā vadītāja saņem lielu morālu atbalstu. Gan direktore, gan mācību daļas vadītāja ir ļoti priecīgas, ka skolā ir deju kolektīvs. Bērniem vienmēr tiek pateikts paldies par labo dejošanu. Un tas, protams, ir patīkami visiem.” (L.Klismeta)

1998.gadā olimpisko stafešu sacensībās Latvijas skolu komandām 5 x 50 metros brīvajā stilā mūsu skolas meiteņu komandai – uzvara, zēniem – otrā vieta.  Nav brīnums, jo meiteņu komandas sastāvā Agnese Ozoliņa – 1996.gada Atlantas olimpisko spēļu dalībniece. 

1997. gadā aktuālas kļūst TV sporta sacensības „Lielā balva”. Piedalās arī mūsu skola. Pirmajā komandā 12. klašu skolēni Inese Leoho, Kristīne Vīksne, Māris Baško, Edgars Bīrovs, Ģirts Jonkus. Uzvara!!! 1999.gadā - pusfināls. 2004.gads - pusfināls. 2005.gadā - atkal pusfinālā.

Nike Rīga Run ģimnāzijas komanda skolotājas Lailas Nagles vadībā kļūst par sportiskākās skolas titula un Swedbank un Latvijas Olimpiskās komitejas dotās 500 latu Dāvanu kartes īpašnieci (2011, 2013).

Zemgales Ziņas, 21.01.2005

“Jau astoto gadu Jelgavas Valsts ģimnāzijas komanda piedalās aizraujošajās un TV demonstrētajās Latvijas skolu komandu sacensībās «Lielā balva». Šis ir trešais gads, kad jelgavnieki atkal tikuši pusfinālā un pavisam tuvu galvenajai godalgai – sporta inventāram savai skolai. Tagad pusfinālā nākamie Jelgavas ģimnāzistu pretinieki būs Rīgas Franču liceja komanda. 19. februārī. Četras komandas cīnīsies divos pāros, un finālā tiks uzvarētāji. Skolotāja uz savējiem liek pamatotas cerības, un arī paši skolēni ir apņēmības pilni. Komanda – Alise Avotiņa, Dace Šteinerte, Juris Jankovskis, Ingus Vanags, Emīls Beiris – ir jau ar pagājušā gada pieredzi (astotdaļfinālā saslimušo Ingu aizstāja Uldis Balbeks). Gatavi savējo atbalstam ir arī pulciņš atraktīvu līdzjutēju, kas vienmēr dodas līdzi uz Rīgu.”  (M. Laizāne)