1980. gadā par direktoru kļūst Rolands Kronbergs (1980-1991). Sākas lieli pārbūves un labiekārtošanas darbi. Ik uz soļa jūtama māksla: Dzintras un Andreja Zvejnieka sienu gleznojumos, keramiķes Valdas Semanes vāzēs un sienas dekoros, Kārļa Seisuma greznajās lustrās un metālkalumos, Maigas Mednes un Esteres Bormanes vitrāžās, Ilzes Cīrules-Vilkārses gobelēnā „Mūžība”.  

Darba Uzvara, Nr.185 (26.11.1986)

"Kā jau ziņojām, republikas Augstākās Padomes Prezidijs piešķīris Jelgavas 2. vidusskolas direktoram Rolandam Kronbergam Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. Tas ir neparasts, varbūt pat unikāls gadījums. Parasti skolotājus par izciliem darba sasniegumiem cildina tautas izglītības jomā. Kāpēc šoreiz šī tradīcija nav ievērota? [..] Spožais parkets, lustras, logu vitrāžas rada cēla elegantuma un elpas izjūtu. Mēs ieejam zālē brīdī, kad mazajiem skolēniem moderno sarīkojumu deju pamatus māca jelgavniece, nu jau visā republikā pazīstama starptautiskās klases dejotāja Vivita Šmagre. Arī tā ir kopsaskaņa. Tāpat likumsakarīgi ir, ka zāles stūrī stāv flīģelis. Atbrauc pie mums Kokara koris, tam vajag koncertklavieres, saka Rolands Kronbergs. Bet ne tikai tādiem gadījumiem. Skola darbojas visu pakāpju kori, arī zēnu koris, kas republikā pratis līdz pat visaugstākajam pakāpienam pakāpties. Zāle joprojām ir skolas kultūras un mākslas dzīves centrs. Te muzicē skolēnu pūtēju un estrādes orķestri, dejo tautisko deju kolektīvi, savas izrādes rāda republikāniskās skates laureāts dramatiskais pulciņš. (G.Krūmiņš)

Ārijas Lambergs vada sarīkojumu deju un tautas deju kolektīvus. 1986.gadā Gatis Lambergs ar Ievu Mežu iegūst 1. vietu republikāniskajā sarīkojumu deju konkursā Latīņamerikas deju grupā. 1989.gadā PSRS junioru čempionātā Didzis Neļķe ar Janu Dvurečensku Latīņamerikas dejās izdejoja trešo, bet Eiropas dejās otro vietu. Līdz ar to iegūtas tiesības startēt Eiropas junioru čempionātā Kopenhāgenā, kur PSRS pārstāv tikai divi pāri. VI skolu  jaunatnes dziesmu un deju svētkos sarīkojumu deju kolektīvs kļūst par 1.pakāpes laureātu, ikgadējais sporta deju konkurss iegūst nosaukumu „Ziemassvētku valsis”.

Darba Uzvara, Nr.40 (11.03.1986)

"2. vidusskolā katru gadu notiek sarīkojumu deju konkurss. Februāra beigās mūsu skola uzņēma viesus no Rīgas, Dobeles, Vilandes un no vairākām Jelgavas skolām. Vissīvākās cīņas risinājās starp B klases dejotājiem. Uzvarēja 2. vidusskolas skolotājas Ārijas Lambergas audzēkņi Ieva Meža un Gatis Lambergs. Augstākās klases dejotāji Vivita un Egils Šmagri sniedza paraugdemonstrējumus. Savu augsto dejas prasmi demonstrēja Baltijas republikās vienīgai profesionālais dejotāju pāris Biruta un Juris Baumaņi." (A.Rumpīte)

 

Skolotājas Maruta Tilgale dibinātajam zēnu korim daudz koncertu un panākumu.  Darbības laikā Iegūta 1.vieta un ceļojošais karogs Latvijas skolēnu dziesmu svētkos (1884, 1989), 2.vieta – (1994).

Darba Uzvara (Jelgava), Nr.84 (31.05.1983)

“Jelgavas 2. vidusskolas aktu zālē pulcējās Jelgavas zonas zēnu koru salidojuma dalībnieki. Skatē piedalījās 13 kolektīvi no Jelgavas pilsētas, Bauskas, Tukuma un Stučkas rajoniem. Skates mērķis bija pārbaudīt, kā skolēnu kori gatavojas republikāniskajiem skolu jaunatnes 1984. gada Dziesmu svētkiem. [..] Pašmāju kori šoreiz rādīja vislabāko sniegumu. Jelgavas 2. vidusskolas zēnu korim (diriģente M, Tilgale) labs, vokāli vienots, plūstošs, intonatīvi tīrs skanējums, tembrāli izlīdzināts skanējuma kolorīts. Fragmentu no B. Britena operas «Spēlēsim operu «Mazais skursteņslauķis»» “ (A. Skuja)

1990. gadā XX Vispārējos Dziesmu un deju svētkos par 2. vietas ieguvēju kļūst Guntas Paškovskas vadītais jauktais koris, vēlākie “Skali”. Korī dzied gan skolotāji, gan absolventi. Viņi dzied A.Jurjāna kantāti «Tēvijai» un lūdz baltas dienas Latvijai. 1991.gadā koris dodas uz savu pirmo starptautisko konkursu Lindenholchauzenē Vācijā un iegūst otro vietu. 1994.gadā No 11. internacionālajā Franča Šūberta koru konkursa Vīnē atgriežas ar trešo vietu.

Jelgavas Ziņotājs, Nr.104 (04.07.1990)

"Imants Kalniņš sēž zālē žūrijā, ko vada Raimonds Pauls. «Steidzieties ātri, mēs tūlīt dziedāsim, stāvot sava Jelgavas 2. vidusskolas jauktā kora priekšā, Universitātes foajē saka Gunta Paškovska. Paspēju. Viņi nostājas ātri. Pirmais iespaids kā ganu zēni un meitenes. Visi baltos kreklos un blūzēs, meitenēm ziedu vainadziņi galvā. Var domāt, ka no laukiem. Un laikam šī jaunība, šis gaišums, šis zemgaliskais aromāts ir tas, kas jau tīri vizuāli piesaista. Koris dzied Andreja Jurjāna kantāti «Tēvijai» un Arņa Engelmaņa «Meža malā deg uguns». Abas pašu izvēlētas dziesmas. Vēlāk gan Gunta Paškovska teiks: «Pauls teica, ja kāds dziedās «Tēviju», visas kļūdas būs kā uz delnas. Es neklausīju.» Un nu «Tēvijai» skan… Skan gaiši, brīvi, droši, un man šķiet lieliski. Droši vien, ka žūrija un speciālisti pilnībā nepievienojas manām izjutām, bet publika gan. Arī citi teica tik spontāni, ilgi un spēcīgi aplausi neesot veltīti nevienam šīs grupas korim." (G. Krūmiņš)

Pēc daudzu gadu pārtraukuma skolā atkla darbojas dramatiskais pulciņš, šoreiz režisora Agra Krūmiņa vadībā (1976.g. absolvents). Tieks meklēti jauni izteiksmes līdzekļi un formas, piemēram, L.Paegles lugas "Runga, iz maisa" darbība notiek gan uz skatuve, gan skatītāju zālē, gan uz balkona. Sartp citu, šī luga skolā tiek iestudēta jau trešo reizi. Pirmais iestudējums notiek 1948., otrais - 1968. un trešais - 1988.gadā.

 Darba Uzvara, Nr.84 (29.05.1985)

“Kādreiz, pirms gadiem 20 skolēnu drāmas kolektīvs skolotāja Kristapa Dziedātāja vadībā darbojās ļoti rosīgi. Bet pēc tam nāca apsīkuma gadi, un šī mākslas nozare ilgu laiku skolā vairs netika kopta. Šajā mācību gadā seno tradīciju atjaunoja jaunais režisors Agris Krūmiņš, kurš pats absolvējis šo skolu. No jauna izveidotajā kolektīvā režisors iestudējis latviešu dramaturga Hermaņa Paukša pasaku lugu «Kaķpēdiņa».”  (E. Krastiņš)

Esam kopā ar visiem Latvijā. Aktīvi darbojas Tautas frontes pirmorganizčija skolotājas Rutas Rulles vadībā. 1988.gada 18. novembrī plkst. 8.00 skolas tornītī tiek uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. 1989. gada 23. augustā stāvam ceļa posmā Iecava – Bauska. 1991.gada 13. janvāra manifestācijā Daugavmalā atbalstām Latvijas TV, radio un presi. Uz barikādēm Zaķusalā aizbrauc skolotāji Reinis Līcis, Antra Pelše, Guntra Gulbe, Guntis Bērziņš, Pēteris Laizāns un Uldis Vanags.

 Darba Uzvara, Nr.30 (22.02.1989)

"Jelgavas 2. vidusskolas Tautas frontes grupa atsaucās draugu Lietuvas PSR Panevēžas 2. vidusskolas uzaicinājumam ierasties viesos Lietuvas Neatkarības dienas svinībās viņu skolā. Šoreiz uz Lietuvu izbrauca seši skolotāji un piecpadsmit vecāko klašu skolēni. Draudzība sākusies jau agrākos gados, tāpēc skolēniem kontakti nodibinājās brīnum ātri. Sirsnīgā viesmīlībā un svētku noskaņā pagāja visa diena. Mūsu delegācija bija klāt svinīgajā aktā, kad pie Panevēžas 2. vidusskolas pacēla lietuviešu nacionālo karogu, apskatīja skolu un sevišķi sajūsminājās par lieliski iekārtoto skolas muzeju. Mūsu tautām ir kopēji likteņi tāds bija vadmotīvs koncertam, kurā zem nacionālajām krāsām skanēja dziesmas par Lietuvu un Latviju." (Ē. Krastiņš)

1988./89.mācību gadā tiek atvērtas profilklases. Humanitārā klase nav iedomājamas be Rutas Rulles un Valentīnas Bučkovskas jaunrades. Skolotājas Zaiga Sakne un Austra Āriņa modernizē ķīmijas-bioloģijas programmu. Fiziķes Biruta Kalniņa un Anita Čevere izstrādā paplašinātā un minimālā kursa programmas. Ja līdz šim Velta Kreicberga eksperimentēja padziļinātu angļu valodas mācīšanu sākot no 4. klases, tad tagad to  māca deviņās 1.-3. klasēs. 1990. gadā skolu beidz V.Kreicbergas specializētā angļu valodas klase, bet 1992. gadā - pirmā humanitārā (audz. V.Bučkovska) un ķīmijas-biloģijas (audz. Z.Sakne) klase. Viņus dzīvē izvada divi direktori - Rolands Kronbergs un Pēteris Laizāns, kas nāk viņa vietā.

Darba Uzvara, Nr.63 (22.04.1988)

"2. vidusskolā notiek devīto klašu komplektēšana nākamajam mācību gadam ar padziļinātu humanitāro priekšmetu, ķīmijas un bioloģijas, matemātikas un fizikas apgūšanu. Izvēlēties klasi, kurā mācīties, skolēni varēs atkarībā no savas vēlēšanās un nosliecēm.

Paredzamas izmaiņas arī darba audzināšanā. Skolā plānots organizēt sešas grupas; programmētāju, analītiskās ķīmijas, elektrotehniķu, mājsaimniecības (2 grupas), novadpētniecības. Visu trīs devīto klašu audzēkņi darbmācības priekšmetu varēs izvēlēties pēc savas vēlēšanās, kā arī strādāt individuāli uzņēmumos" (V.Mankus)

1989.gada 25. novembrī notiek skolas ēkas 50 gadu jubilejas salidojums, kas atkal pulcē absolventus no tuvienes un tālienes. Visi tiek aicināti skolas sporta hallē  pie svētku galdiem. Svinīgo pasākumu iezvana pirmā - 1923. gada absolvente Zelma Eidemane. Un viss var sākties.

Jelgavas Ziņotājs, Nr.191 (01.12.1989)

"Ar republikas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Rolanda Kronberga stāšanos direktora amatā vienubrīd laika zoba stipri sagrauztā skolas ēka it kā pārtapusi no jauna. Tagad daudzu acis priecē sienu gleznojumi, vitrāžas logos un daudzie mākslas darbi telpu interjeros, rosīgāka un materiāli nodrošinātāka kļuvusi skolēnu mākslinieciskā pašdarbība. Par visu to pagājušas nedēļas nogalē varēja pārliecināties skolas ēkas pusgadsimta jubilejas svinību dalībnieki, kuri piepildīja gandrīz vai visu plašo sporta halli. Jubilejas dienās svinīgi iesvētīja skolas sarkanbaltsarkano karogu, daudzu gadu absolventi sumināja savus skolotājus, kavējās atmiņās, stāstīja par tālākajam studiju un darba gaitām, kas nu ir iecentrētas vienam mērķim suverenai un brīvai Latvijai." (J.Kālis)

1991.gada septembris. No skolas aiziet 1.—4.  klases, tiek izveidota Jelgavas 2.sākumskola. Sākumā gan bijušajā kompartijas ēkā plāno izvietot Spīdolas skolu, bet galējais lēmums ir par labu mums. Kopā ar pirmklasniekiem aizet ilggadēja tradīcija, kad izlaiduma klases 1.septembrī ieved skolā pirmklasniekus, bet mazie pavada lielos uz pēdējo stundu. Pēc dažiem gadiem aiziet 5., tad – 6.klases un 1997.gadā izveido Jelgavas 4. sākumskolu.

 Jelgavas Ziņotājs, Nr.141 (04.09.1991)

“Ir domāts komunistu bijušajā citadelē izvietot 2. vidusskolas jaunākās klases. Tādējādi bērni 2. vidusskolā turpmāk varēs mācīties vienā maiņā, skola būs tiesīga iegūt ģimnāzijas statusu un galvenais skolēniem būs radīti normāli mācību apstākļi. Piebildīšu, ka 2. vidusskola savulaik bija būvēta 800 skolēniem, bet šobrīd te mācās jau pusotra tūkstoša bērnu. Turklāt vairākas klases izvietotas bēniņos, kur vispār nav logu.” (J. Kālis)

1991.gadā top jauns skolas karogs. To divpadsmito klašu izlaidumā iesvēta Sv.Annas baznīcas mācītājs Jānis Priednieks. Karogs kalpo līdz 2003. gadam, kad skola iegūst Jelgavas Valsts ģimnāzijas nosaukumu.