Skola kā kultūras centrs
1980. gadā par direktoru kļūst Rolands Kronbergs (1980-1991). Sākas lieli pārbūves un labiekārtošanas darbi. Ik uz soļa jūtama māksla: Dzintras un Andreja Zvejnieka sienu gleznojumos, keramiķes Valdas Semanes vāzēs un sienas dekoros, Kārļa Seisuma greznajās lustrās un metālkalumos, Maigas Mednes un Esteres Bormanes vitrāžās, Ilzes Cīrules-Vilkārses gobelēnā „Mūžība”.
Darba Uzvara, Nr.185 (26.11.1986)
"Kā jau ziņojām, republikas Augstākās Padomes Prezidijs piešķīris Jelgavas 2. vidusskolas direktoram Rolandam Kronbergam Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. Tas ir neparasts, varbūt pat unikāls gadījums. Parasti skolotājus par izciliem darba sasniegumiem cildina tautas izglītības jomā. Kāpēc šoreiz šī tradīcija nav ievērota? [..] Spožais parkets, lustras, logu vitrāžas rada cēla elegantuma un elpas izjūtu. Mēs ieejam zālē brīdī, kad mazajiem skolēniem moderno sarīkojumu deju pamatus māca jelgavniece, nu jau visā republikā pazīstama starptautiskās klases dejotāja Vivita Šmagre. Arī tā ir kopsaskaņa. Tāpat likumsakarīgi ir, ka zāles stūrī stāv flīģelis. Atbrauc pie mums Kokara koris, tam vajag koncertklavieres, saka Rolands Kronbergs. Bet ne tikai tādiem gadījumiem. Skola darbojas visu pakāpju kori, arī zēnu koris, kas republikā pratis līdz pat visaugstākajam pakāpienam pakāpties. Zāle joprojām ir skolas kultūras un mākslas dzīves centrs. Te muzicē skolēnu pūtēju un estrādes orķestri, dejo tautisko deju kolektīvi, savas izrādes rāda republikāniskās skates laureāts dramatiskais pulciņš. (G.Krūmiņš)