1935.gadā tiek dibināta skolas mazpulka organizācija. Organizācijas dibināšanas mērķis ir audzināt skolēnus darbam laukos, kā arī latviešu senču tradīciju garā.

Zemgales Balss, Nr.32 (07.02.1935)

"Jauns mazpulks. Jelgavas valsts ģimnāzijā vakar plkst. 17 notika mazpulka dibināšana. Sanāksmi atklāja dir. Līkums. Par mazpulka mērķiem un nozīmi referēja Zemgales mazpulku inspektors agr. J.Andersons. Katrs mazpulka dalībnieks mīl savu dzimteni par visu vairāk, tādēļ viņš to arī cenšas izdaiļot. Zemkopība un darbs ir visa pamats, ko tik sevišķi izjusti ir uzsvēruši mūsu tautas vadoņi: Dr. Ulmanis, Kronvalds, Māters. Mazpulks godina katru čaklu darba strādnieku. Dibināšanas protokola parakstītāju bija pāri par 40."

1936.gada 20. jūnijs. Izlaiduma akts apvienots ar ģimnāzijas jaunā karoga iesvētīšanu. Karogu skolai dāvina absolventu biedrība. Bet izrādās, ka tas ir jāpārtaisa, jo skolas karogā nedrīkst izmantot valsts simboliku. Tikai 1938. gadā tiek apstiprināts jaunais karoga variants.

 Zemgales Balss, Nr.138 (22.06.1936)

"Skolas absolventu izlaiduma akts savienots ar ģimnāzijas jaunā karoga iesvētīšanu, notika sestdienas pēcpusdienā. Bija arī ieradies Latvijas vidusskolu direktors P.Kūlis, Jelgavas apriņķa priekšnieks A.Ausmanis, vietējo vidusskolu direktori un daudzi citi viesi. Svinībās sākās ar karoga iesvētīšanas aktu, ko vadīja mācītājs Romanis, bet karoga iesvētīšanu izdarīja prāv. Reinhards. Karogu, kurā rakstīti zīmīgi vārdi: Darbam un tēvijai, ģimnāzijas absolventu biedrības pārstāvis Strautmanis pasniedza vidusskolu direktoram Kūlim, kurš to savukārt nodeva tālāk direktoram Līkumam, bet tas absolventu pārstāvim. Pēdējais to pasniedza nākošās vecākās klases audzēkņiem, kuri apsolījās turēt jauno karogu svētu un augstā cieņā. Svinīgajā aktā jaunajam karogam asistēja Hercoga Pētera ģimnāzijas un Jelgavas valsts ģimnāzijas mazpulka karogi."

Aktīvs skolas sporta dzīves organizētājs ir fizkultūras skolotājs Andrejs Apše. Viņa vadībā izaug „Sapņu komandas 1935” spēlētājs Visvaldis Melderis, Latvijas rekordists peldēšanā Aleksandrs Jakimovičs, vieglatlēti brāļi Mackaiši. 1937.gadā Jelgavas Valsts ģimnāziju atzīst par labāko skolu vieglatlētikā.

Sporta Pasaule, Nr.468 (24.02.1938)

"Lēkšanas sacensībās teicamas sekmes atzīmējuši jelgavnieki — Valsts ģimnāzijas audzēkņi. Viņu lēcēji, galvenokārt Mackaitis un Ziemelis, ieguvuši ne mazāk kā 52 punktus, kas līdz ar to izvirza Jelgavas valsts ģimnāziju skolu sacensībās — 1. vietā. VEF amatu skola, kas veda pēc skrējienu kopvērtējuma, tagad atkritusi 3. vietā. Viņu vēl pārspējusi arī Rīgas pils. 2. ģimnāzija. Vispārējais punktu stāvoklis patlaban ir sekošs: Punkti

1. Jelgavas valsts ģimn. 63

2. Rīgas pils. 2. ģimn. 39

3. VEF amatu skola 33"

Aktīvi darbojas mazpulka dramatiskās sekcijas dalībnieki skolotājas Lūcijas Stobrīte vadībā. Tiek iestudētas R.Blaumaņa lugas "No saldenās pudeles", "Skroderdienas Silmačos", A.Brigaderes "Lielais loms", "Spēka dēls" u.c. 

Skolas pasākumus bieži papildina arī meiteņu ritmoplastikas priekšnesumi, kas tajā laikā ir ļoti populāri. 

Zemgales Balss, Nr.47 (25.02.1939)

"Jelgavas valsts ģimnāzijas mazpulka gadskārtējais sarīkojums notika vakar Jelgavas Amatnieku biedrības telpās. Mazpulka dramatiskās sekcijas izpildījumā uzveda Annas Brigaderes joku lugu „Lielais loms". Mazie aktieri savas lomas bija labi iestudējuši, kādēļ no izrādes radās patīkams iespaids. Galveno lomu tēlotāji saņēma skaistus ziedus un bagātīgus aplausus. Sarīkojumā: bija ieradusies garnizona priekšnieks plkv. A. Apsītis, pilsētas galva Kr. Frickauss, apriņķa priekšnieks A. Ausmanis u. c. Goda viesus mazpulka vadība pacienāja ar tēju un garšīgiem cepumiem, ko bija gatavojušas mazpulka dalībnieces. Vakars noritēja lielā sirsnībā."

1938.gadā skola kļūst par meiteņu skolu, jo valdība nolemj, ka zēniem un meitenēm jāmācās atsevišķi. Zēniem jākļūst par dzimtenes sargiem, bet meitenēm par pavarda sargātājām un nākamajām mātēm.

 Brīvā Zeme, Nr.195 (29.08.1936)

"Vidusskolu direktors P. Kūlis sarunā ar mūsu līdzstrādnieku izteicās: „Šogad sākts jauns posms Latvijas ģimnāziju vēsturē, jo izglītības ministrija nolēmusi, ka turpmāk zēni un meitenes mācāmas atsevišķās ģimnāzijās. [..] Jelgavas valsts Pētera ģimnāzija (klasiskā ģimnāzija) turpmāk būs zēnu ģimnāzija, bet Jelgavas valsts ģimnāzija — meiteņu ģimnāzija. Tā kā viena ir klasiskā, bet otra humanitārā tipa ģimnāzija, tad pilnīgi radikāli šogad gan dalīšanu nevarēs izvest. Tikai 5. klasē šogad skolniekus uzņems dalīti."

1939.gada 1. septembrī nodod ekspluatācijā 15. maija pamatskolu, 9.oktobrī - skolas zvans aicina skolēnus uz pirmo stundu. Tie ir 1.-6. klašu skolēni. 1940./41. m.g. skolu pārdēvē par 3. 7-gadīgo skolu, kā tā tiek saukta līdz 1951. gadam. Pēc 3. 7-gadīgās pamatskolas apvienošanas ar 2. vidusskolu tā kļūst par mūsu skolas ēka.

Zemgales Balss, Nr.230 (10.10.1939)

„Jelgavā šodiena bij sevišķi svinīga, jo darbu sāka jaunā pilsētas gaismas pils – 15.maija pamatskola. Jau no rīta skolā pulcējām skolēni vecāku pavadībā, kur tos sagaidīja skolas pārzinis J.Trans un audzinātāji. Lielo skolēnu saimi sadalīja pa klasēm, kur tiem audzinātāji deva norādījumus par darbu kārtību jaunajā skolā. Plkst. 12 visi skolas saime pulcējās skolas aktu zālē uz svinīgo aktu.”

1940.gada 17. jūlijs – Latvijā ienāk padomju karaspēks. Visās pilsētas skolās un bērnudārzos tiek nomainīti direktori. Mūsu skolā par direktoru tiek iecelts Jānis Stengrēvics, par inspektoru – Jūlijs Sīlis. Skola tiek pārdēvēta par Jelgavas 2. valsts vidusskolu.

Zemgales Komunists, Nr.105 (04.05.1941)

"Šī gada sākumā kāds 2. Jelgavas vidusskolas skolotājs, kas jaunībā mācījies Kazaņā, aizrakstīja vēstuli turienes 2. vidusskolai, lūdzot atsūtīt no tālās Tatārijas galvas pilsētas dažas ziņas un skatus. Drīzumā bez lūgtajām ziņām un skatiem pienāca arī Kazaņas 2. vidusskolas skolotāju kolektīva vēstule sociālistiskajā sacensībā. Jelgavas 2. valsts vidusskola uzaicinājumu pieņēma un noslēdza attiecīgu līgumu. Patlaban gatavo Skolas dzīves fotoalbūmu nosūtīšanai uz Kazaņu. Bez tam arī vairākas klases sarakstās ar citu Padomju republiku skolniekiem. Tā, piem., 6. un 7. klases sarakstās ar Tatārijas galvas pilsētas attiecīgajām klasēm, 10. klases ar Kazahijas galvas pilsētas Alma Atas attiecīgajām klasēm u. t. t. Tā jaunatne iet Staļina ceļu - nostiprina PSRS tautu draudzību." (Ž.Kalve)

1941.gada 14. jūnijā kopā ar piederīgiem tiek izsūtītas skolnieces: Velta Gūtmane (8.kl.), Ņina Jancova (10.kl.), Anna Kauliņa (8.kl.), Liesma Krūmiņa (10.kl.), Astrīda Kuikulīte (8.kl.), Mirdza Ozolāja (11.kl., mirusi 1944.), Skaidrīte Staļģe (10.kl., mirusi 01.05.1947), Velta Veisberga (8.kl.), Ruta Ziediņa (8.kl.), Merija Upeniece (7.kl.)

 Zemgales Ziņas, 30.06.1998

“Jūnijs, vasara. Eksāmeni, izlaiduma laiks. Tieši tāds tas bija arī 1941. gadā. Priecīgi satraukti, skrējām uz skolu. Vēl daži eksāmeni – tad vieniem brīvlaiks, citiem jādomā, ko tālāk darīt. Bet okupanti domāja citādi…

Klīda baumas, ka apcietina skolniekus, bet mēs neticējām, jo brīvvalsts laikā tādas lietas nenotika.” (M.Upeniece)

1941.gada 29. jūnijā Jelgavā ienākt vācu karaspēka daļas. Jau pirms tam skolotājs Žanis Ābelīte no skolas iznes un paslēpj pionieru karogu, lai pasargātu skolu un skolotājus no vācu represijām.  Pēc kara šis fakts viņu pašu pasargā no padomju represijām, jo 1943. gadā viņš apmeklē kursus Vācijā. Tas ir noziegums pret padomju valsti. Padomju laikā leģenda par karoga izglābšanu, kas skaitās liels varoņdarbs, tiek stāstīta visās pionieru svētku reizēs. Žaņa Ābelītes vārdā tiek nosaukta iela Jelgavā (Mežciemā).

Padomju Jaunatne, Nr.227 (26.11.1980) 

"1941. gadā skolotājs Ābelīte piedalījās pirmajā pionieru salidojumā Ziedkalnē. Fotografēja tā dalībniekus pie pirmā ugunskura. Tur pieredzēja arī vāciešu ienākšanu.
«... no Ziedkalnes devos taisnā ceļā uz Jelgavu. Ienākdams skolā, vispirms paņēmu un visu okupācijas laiku glabāju pirmo pionieru vienības karogu. Tagad tas atrodas pilsētas vēstures un mākslas muzejā.» Izklausās tik vienkārši — lenācu. paņēmu. glabāju." (R.Našeniece)

1941.gada 1.augusta biļetenā „Ereignismeldungen” lasām, ka „iznīcināti 1550 Jelgavas ebreji, kas tobrīd vēl bija dzīvi”. Viņu vidū arī mūsu skolēni un absolventi. No 1939.g. humanitārās klases vien tiek nogalinātas trīs meitenes: 1.rindā 1.no kreisās Fēga Herškoviča (iet bojā Jelgavas geto), 2.rindā 2. no kreisās čigāniete Johanna Hoferte (apcietināta Jelgavā uz ielas), 3.rindā 2.no labās – Mira Cvilinga (iet bojā Rīgas geto) un divi zēni: Mozus Hazāns (iet bojā Jelgavas geto). Fridrihs Jofis (iet bojā Jelgavas geto).

Nacionālā Zemgale, Nr.15 (16.07.1941)

"Ar Drošības dienesta priekšnieka šī gada 13. jūlija rīkojumu žīdiem aizliegts ieņemt dzīvokļus vai darbnīcas rajonā, kuru ierobežo: Driksas krasts, Zvejnieku iela, Lapskalnu iela, Kazarmes iela, Pulkv.Brieža iela, Dobeles iela, Vaļņu iela, Lietuvas iela līdz Platones ielai — dzezceļš līdz Lielupei, kā arī visā jaunās Jelgavas daļā — labā Lielupes krastā.
Ja kādam zināms, ka aprādīta rajonā vēl žīdi uzturas, nekavējoties par to ziņot Drošības dienesta štaba žīdu reģistratoram, Lielā ielā Nr. 40. Drošības dienesta štabs."

1944. gada jūlija kaujās par Jelgavu tiek sagrauti 90% pilsētas apbūves. Tai skaitā arī skolu ēkas Mātera ielā (15.maija skola) un Pasta ielā (Jelgavas Valsts ģimnāzija).

Latvija, Nr.19 (17.05.1980)

"Bet jau uzbrukuma sākumā krievu lidotāji pilsētu nemitīgi bombardēja, un pēc pāris dienam Jelgava vairs nebija pilsēta, bet degošas drupas. Tagad cilvēki, no tāluma skatīdamies, teiktu, ka uz pilsētu ir nomesta atombumba, jo augstu gaisa virs Jelgavas stāvēja it ka milzīga nekustīga liesmu un dūmu sēne. Jelgavu dedzināja, izdemolēja un izlaupīja arī trīs simti noziedznieku, kas bija izlauzušies no cietuma. [..] Cīņas Jelgavas drupās turpinājās nedēļām ilgi, bet tās nebija ielu cīņas. lelu vairs nebija, tās bijās aizbēruši sabrūkošie nami. Pilsēta bija nolīdzināta ar zemi. Kūpošajās drupas vientuļa stāvēja tikai Annas baznīca. Kads brīnums to bija pasargājis no sagraušanas?" (Arnolds Apse)