1944.gada 10.oktobrī mūsu skola kā Jelgavas 2. vidusskola atsāk darbu bijušajā kurlmēmo skolas ēkā Filozofu ielā 26. 3. 7-gadīgās skolas kolektīvs apmeties netālu – Vašingtona prospektā 17 (tagad Dambja iela).

Zemgales Komunists, Nr.2 (07.12.1944)

"Skola pagaidām atrodas bijušās Kurlmēmo skolas telpās un darbojas pēcpusdienās sākot ar 13. Saprotams, ienaidnieks ir nodedzinājis mūsu skolas, iznīcinājis visu inventāru un mācības līdzekļus. Tagad mums jāsaspiežas ciešāk, jāpanes viena, otra neērtība. Šīs nebūšanas tomēr ir pārejošas: tiklīdz karaspēks, vajādams ienaidnieku, aizvirzīsies tālāk, mēs pāriesim uz plašākām telpām. Tad pat, pēc iespējas, atvērsies skolniecēm arī internāti. Tāpēc lūdzu Jelgavas sabiedrību uzņemt pie sevis, kaut arī pagaidām, II vidusskolas skolnieces, kas iebrauc no laukiem un sniegt viņām darbā un dzīvē palīdzīgu roku. Ar to mēs izdarīsim lielu pakalpojumu paši savai tautai." (II vidusskolas direktors A.Vilks)

1945.gada 6.novembrī tiek apcietināti Jelgavas pretošanās kustības „Trīszvaigžņu kolonna” dalībnieki. Apcietināto vidū arī 2.vidusskolas 8.d klases skolnieces Ausma Anda Ubarte (1.rindā 2.no labās), Laima Grosmane (2.rindā 3.no kreisās), Mirdza Laugale (3.rindā vidū). Seko cietuma kamera, nopratināšanas, kara tribunāls un desmit gadi GULAGa nometnēs.

Laiks, 04.06.1995.

„Sūdzēties nav kur un nav arī kam. Mēs esam dzimtenes nodevēji, tautas ienaidnieki. Tā ir rakstīts mūsu apsūdzības rakstos. Neviens mūs nežēlos un neaizstāvēs. Bez siltām drēbēm un ar tukšiem vēderiem ierodamies Molotovas apgabalā, Berezņiku pilsētā - Urālos. No Jelgavas vidusskolas meitenēm esam piecas. Mazā Lilija Ziemele ir atstāta Rīgas sadales punktā, jo viņai ir tikai piecpadsmit gadu. Mirdzu Laugali tūlīt no Berezņikiem aizsūta uz citu tādu pašu moku elli. Paliekam piecas un kā nosaluši putnēni spiežamies viena pie otras.” (Velta Gulbe-Šimanska)

1948. gada rudenī 3. septiņgadīgās skolas (bijusī 15.maija skola) kolektīvs pārceļas uz daļēji atjaunotajām telpām Mātera ielā 44. 1950. gadā uz Mātera ielu pārceļ 2.vidusskolu. 1951. gadā 3. septiņgadīgā skola tiek apvienota ar 2. vidusskolu ar nosaukumu Jelgavas 2. vidusskola.

Zemgales Komunists, Nr.144 (10.09.1948)

"Jelgavas 3. pamatskola strādā atjaunotajās telpās 3. pamatskolas eka Mātera ielā atjaunota tiktāl, ka tur jau notiek mācības. Skolai izremontētas klašu telpas, kas aizņem ēkas galvenā korpusa 3 stāvus. Divos slāvos iekārtotas 3. pamatskolas klases, kabineti un kancelejas telpas. Trešā stāvā novietojusies Jelgavas pedagoģiskā skola. [..] Kaut arī skola ir izremontēta tiktāl, ka tur jau notiek mācības, tomēr remontdarbi tajā vēl nav pilnīgi nobeigti. Līdz I. oktobrim jānobeidz centrālapkures iekārtošana un pārbaude, kā arī pagrabtelpu remonti, kur skolai jāiekārto garderobes, virtuve un ēdam telpas. Remontē ari vingrošanas zāli un līdz 31. decembrim jāatjauno lielā aklu zāle." (V.Paegle)

1940. gadu beigas 1950-tie gadi ir laiks, kad skolā ienāk jauna skolotāju paaudze, kuriem tā ir pirmā un vienīgā darba vieta. Lielākā daļa ir Jelgavas pedagoģiskās skolas absolventi: 1. Eiženija Balsa (Koluža, 1950. – 1969.) 2. Osvalds Briģis (1954 -1991) 3. Marta Čuhalova (Gildoviča, 1953. -1991.) 4. Mirdza Jermolova (Kiršholce, 1950. - 1993.) 5. Valija Jeske (1953 – 1986) 6. Ingrīda Kronberga (Andreiko, 1952. – 1993.) 7. Ausma Krūmiņa (1951 – 1999) 8. Valdis Lagzdiņš  (1946 – 1991). 9. Aina Lielkane (1956 – 1991) 10. Elza Millere (Vasariņa, 1947. – 1981.) 11. Edīte Riteniece (Jansone, 1946. – 1979.) 12. Skaidrīte Sēja (Edelniece, 1954. - 1984.) 13. Regīna Siņeviča (1953 –1991) 14. Zelma Smilga (Pāne, 1949. -1992.) 15. Klāra Šendo (Miķelsone, 1950. -1989.).

1950.gadā pie skolas iekārto dārzu ar siltumnīcu (tagad - stāvlaukums). Skolotājas Elzas Strautnieces vadībā tur audzē ābeles, ogulājus, dārzeņus un puķes. Ražu izmanto skolas vajadzībām. Vasarā skolas dārzā skolēni strādā ražošanas praksi.

Pionieris, Nr.19 (08.05.1952)

"Jelgavas 2. vidusskolas sesto klašu pionieri čakli strādā savos izmēģinājumu lauciņos. Līdz pirmajam maijam tāpat kā plašajos kolhozu laukos arī šeit jau viss apsēts un apstādīts. Vitrīnā pie mācību dārza plāna piesprausts vēl atsevišķs plāns par kultūrām, kādas kurā lauciņā iesētas un kāds darbam mērķis — iegūt augstu ražu. izaudzēt jaunu šķirni u. c." (A.Durbo)

Lielupe un Driksa katru pavasari izkāpj no krastiem, pārvēršot ielas par savām pietekām. 1951.gadā skola nonāk milzīga ūdens klajuma vidū, jo pali sasniedz gan Zirgu, gan Dārza, gan Pavasara ielu. Skolas pagrabstāvā ūdens sniedzas līdz solu virsmām.  Un tā katru gadu, līdz nav vairs sniega un ledus, ko saulītei kausēt. 

Darba Uzvara (Jelgava), Nr.42 (16.03.1985)

“Lielupē ledus sasniedz 50—70 cm, tāpēc iespējami ledus sastrēgumi, tātad plūdi. Atliek piebilst, ka līdzīgi fakti pēdējo reizi novēroti 1947. gadā, kad Lielupē ledus biezums sasniedza 66 centimetrus. Ņemot to visu vērā, zinātnieki jau lēš, ka palu laikā Lielupes līmenis var pacelties līdz atzīmei 3,25 metri virs jūras līmeņa. Tie jelgavnieki, kas atceras 1979. gada pavasara palus, noteikti atminēsies, ka toreiz 3. aprīlī ūdens sasniedza augstāko atzīmi 3,49 metrus virs jūras līmeņa.” (V. Ivanovs)

1952.gada vasarā kā padomju valdībai nevēlamus elementus atlaiž skolotājus Krišjāni Berku, Dagmāru Bērziņu, Martu Keleri, Elzu Strautnieci, Mariju Veišnuri un direktori Otīliju Svelpi. Direktorei Jelgava bija jāpamet 24 stundu laikā. 1956. gadā skolā atgriežas tikai Elza Strautniece. 1960. gados “Hruščova atkušņa” laikā Martas Keleres bērni panāk, ka viņai atļauj izbraukt uz ASV.

Zemgales Komunists (Jelgava), Nr.206 (27.12.1952)

"Starp skolotājiem vāji izvērsts ideoloģiskais darbs. Maz vērības veltīts darba disciplinas jautājumiem. Gadījumi, ka skolotāji neievēro disciplīnu, bijuši arī 2.vidusskolā. Bijusī direktore b. Svelpe tomēr pret disciplinas pārkāpējiem izturējās iecietīgi. Šajā skolā vērojams liberālisms skolēnu zināšanu novērtēšanā, cenšanās pārvērtēt sasniegumus mācīšanā." (S.Ļebedevs)

1955.gada 4.novembris. Kolhoza “Zemgale” kolektīvs par skolēnu palīdzību ražas novākšanā izgatavo un uzdāvina skolai karogu, kas kalpo 25 gadus. 2016.gadā, sākot renovācijas darbu, strādnieki to atrod skolas bēniņos. Pa šiem gadiem no karoga nez kur pazudis V.I. Ļeņina tēls.

Zemgales Komunists, Nr.177 (07.11.1955)

"Plašā aktu zāle 4. novembrī pielijusi bērnu balsīm.  2. Vidusskolas kolektīvam lielā diena - Oktobra revolūcijas svētki sakrīt ar karoga pasniegšanu.

Kad partijas pirmorganizācijas sekretāre b. Dudare beigusi svētku referātu, audzēkņu un skolotāju saimi sveic kolhoza «Zemgale» valdes priekšsēdētājs b. Jansons, un kolhoznieku delegācija, svinīgā marša pavadīta, ienes zālē dārgo velti. Saņemot dāvanu, mūžīgu uzticību sarkanajam karogam sola labākie 11. klašu skolnieki Laimonis Freimanis, Andrejs Bušs, Zigmunds Bildārts. Zvērestā slīgst ceļos skolas audzēknis, solīdams turēt augstu varenā proletariāta tradīcijas, kas iemiesotas sarkanajā karogā." (S. Mājnieks)

1958.gada septembris. Skolotāja Ausma Belmane pirmā Latvijā kā fakultatīvu sāk mācīt mākslas vēsturi 9. un 11.klašu skolēniem. Visu savu mūžu viņa velta mākslas popularizēšanai skolēnu vidū.

Pionieris, Nr.19-20 (08.03.1985)

“— Mēs skolotāju Belmani ievērojām 1. klasītē. Apgaroti skaista skolotāja gāja pa skolu, — atceras Silvija. — Bet, kad 5. klasē viņa mācīja mums seno laiku vēsturi, tā bija arī mākslas vēsture. Tā bija kā teiksma. Ausma Belmane nestrādāja savu darbu, viņa dzīvoja tajā.”  (A.Oša)

P.s. Silvija Meškone - gleznotāja, skolas 1960.gada absolvente.

1959.gada 24.marts - pirmais skolas absolventu salidojums. Ir atbraukuši tie nedaudzie pirmskara laika skolotāji, kas vēl dzīvo Latvijā: Jānis Indāns (sēž no kreisās, 1), Irēne Geikina (2), Aleksandrs Strekavins (3), Valērija Strekavina (stāv 3. no labās), Kārlis Celmiņš (aizmugurē labajā malā). Ir atnākuši gan tie, kas tagad ir skolotāji savā skolā, gan tie, kas skolu beiguši pavisam nesen.

Zemgales Komunists, Nr.53 (03.04.1959)

"Skola ir kā avots, no kura pastāvīgi izplūst jaunas dzidras straumes. Katru pavasari tās aiztek uz lielo dzīves upi.  Jelgavas 2. vidusskola jau 36 pavasarus izvadījusi trauksmainos censoņus. Pagājušo sestdien viņi atkal iegriezās savā mīļajā skolā. Pirmo izlaidumu audzēkņi ne visu vairs atrada kā senāk; nebija vecās skolas ēkas, pat tās vietu atrast grūti. Bet Jelgava atdzimst, to ceļ arī 2. vidusskolas bijušie audzēkņi. Nav ilgi jāvēro, lai pateiktu, ka skolā šodien neparasts sarīkojums. Nu redziet, kā visi sarunājas! Ne tā kā parasts. Tie, kam sirmas galvas, šķiet, pārāk draiskulīgi, bet tie, kas nesen vēl skraidīja pa gaiteņiem ar somām rokās, liekas kļuvuši nopietnāki. Visa lielā zāle runā šovakar par vienu tematu - «Vai atceries . . .» Un cik jauki ir atkal padzīvot kaut pāris stundas jaunībā!" (V. Zeltiņa)