Pēc gadiem, kad direktori nomaina viens otru gandrīz ik pēc gada, 1960. 1.septembrī par direktori kļūst 1942.gada absolvente Zenta Oga (strādā līdz 1979. 1.IV, skolā no 1948.). Izveidojas vadības komanda, kura vada skolas mācību un audzināšanas darbu vairāk nekā divdesmit gadus: vietnieks mācību un audzināšanas darbā sākumskolas klasēs Osvalds Briģis (1960.-1991., skolā no 1954.), vietniece mācību un audzināšanas darbā pamatskolas un vidusskolas klasēs Valentīna Mankus (1962–1999), vietniece ārpusklases un ārpusskolas darbā Irēna Sončika (1960.–1986., skolā no 1959.).

Zemgales Komunists, Nr.195 (09.12.1960)

"Šoruden, kad skolēni pēc vasaras brīvdienām 1. septembrī atgriezās skolā, viņus sagaidīja jauna direktore - Zenta Oga, agrākā mācību daļas vadītāja. Ar jauno direktori skolā ienāca it kā jauna kārtība. Saposušies bija vestibili, gaiteņi, klases, visur domāts par to, lai nekas netraucētu mācības.  Vēl jau nav noslēdzies otrais pusgads un agri runāt par izciliem panākumiem daudzpusīgajā skolas darbā, bet to gan visi redz, ka direktore strādā ar sirdi, prasot to arī no visa skolotāju kolektīva. Z. Oga nekad necenšas izvirzīt sevi priekšgalā, bet iekļaujas kolektīvā, reizē būdama taisnīga un prasīga pret visiem." (V. Ziediņa)

Alfrēda Ogas vadībā darbojas keramikas, āda apstrādes un foto pulciņi. Tiek zīmēti neskaitāmi plakāti skolas pasākumiem, veidotas foto avīzes. Viņa ģeogrāfijas kabinets ir labākais tā laika Padomju Savienībā.

Pionieris, Nr.14 (18.02.1964)

"Kad pirms desmit gadiem uz mūsu skolu atnāca strādāt skolotājs Oga, darbu sāka Jaunie ģeogrāfi. Kabinetam ierādīja telpu 3 stāvā. Sākumā tā nemaz neatbilda savam nosaukumam, bet drīz vien jau kļuva par šauru. Tad iemantoja plašo kāpņu laukumu, kur izvietoja daudzos uzskates līdzekļus. Tieši kāpņu laukumā sagrupējām fotomateriālu klāstu. Tā viss 3. stāvs pārvērties par savdabīgu ģeogrāfijas muzeju Te gribas ielūkoties visiem, gribas apskatīt jaunās vitrīnas, maketus, reljefa karies Katrs, kas te iegriežas, uzzina daudz jauna papildu tam, ko dzirdējis mācību stundās." (Jelgavas 2. vidusskolas jaunie ģeogrāfi)

Jānis Jeske vada matemātikas papildkursu, gatavo skolēnus olimpiādēm. Republikas olimpiādēs skolas komandai  1. vieta (1976, 1977), 3. vieta (1978). Par sava darba augstāko sasniegumu skolotājs uzskata skolnieka Aivara Zemīša (vēlāk asociētais profesors, dr. math., Fraunhofera Tehno- un lietišķās matemātikas institūta Kaizerslauternē, Vācijā zinātniskais līdzstrādnieks) iegūto 1. vietu Latvijas un Vissavienības olimpiādēs (1971).

1976. gadā Valija Jeske sāk audzināt pirmo specializēto matemātikas klasi. Līdz aiziešanai pensijā izaudzinātas četras matemātiķu klases. To prestižs ir ļoti augsts, augstskolā iestājas 70-95% absolventu.

Darba Uzvara (Jelgava), Nr.60 (17.04.1971)

“Lai biedram labi veiktos, īkšķus tur  Jelgavas 2. vidusskolas 10.c klases audzēkņi. Un ne jau tikai viņi ar panākumu vēlējumiem uz piekto Vissavienības skolēnu matemātikas olimpiādi, kas šajās dienās notiek Rīgā, izvadīja savu skolas biedru Aivaru Zemīti. Viņš iekļauts vienā no trim jauno matemātiķu komandām, kas pārstāv mūsu republiku. Arī matemātikas skolotājs Jānis Jeske cer, ka Aivars godam liks lietā savas spējas un zināšanas, lai 180 komandu konkurencē kaldinātu Latvijas jauno matemātiķu panākumus.” (L. Dūma)

Skolas sporta dzīvi no 1946. līdz 1991. gadam vada Valdis Lagzdiņš. Protams, viņam ir kolēģi, kas darbojas katrs savā iemīļotajā sporta veidā. Tā kopējā darbā tiek gūti panākumi. Ar īpaši augstien sasniegunuen iezīmējas 1960.-1979. gads Esam pirmajās vietās basketbolā, rokas bumbā un vieglatlētikā. Gan zēnu, gan meiteņu rokasbumbas komandas Henrija Kresa un Valda Lagzdiņa vadībā – pirmajā trijniekā republikā. Meitenes ir vairākkārtējas republikas čempiones, bez tam valsts izlasē spēlē četras mūsējās Skolas vieglatlētikas komandas bieži ir republikas skolēnu spartakiāžu uzvarētājas, kā arī Vissavienības skolēnu spartakiāžu dalībnieces.

Skola un Ģimene, 1967, Nr.2

“Sākot ar V klasi, skolēni specializējas divos divos galvenajos sporta veidos – rokasbumbā un vieglatlētikā. Ieintersēt skolēnus par dažādām sporta disciplīnām, viņus vispusīgi sagatavot palīdz tas, ka skolotājiem pašiem ir noteikta specialitāte. Tā, piemŗem, Pārsla Jansone ir peldētāja un vingrotāja, Aivars Taukulis – slēpotājs, Henrijs Kress – rokas bumbas specialists. Dabiski, ka tas dod iespēju palīdzēt skolēniem izvēlēties viņiem vispiemērotāko sporta veidu un prasmīgi organizētās nodarbībās sasniegt augstāku meistarību.” (E.Gžibovska)

 

Skaista un ilggadīga tradīcija ir vingrošanas skates, ko skolas dzīvē ievieš Elza Braže-Krūmiņa. Vēlāk viņas darbu turpina Pārsla Jansone un Margita Strīķe. Klases meitenes sākotnēji ceļ piramīdas, vēlāk – vingro brīvās kustības. Klases komanda vingro uz rīkiem: līdztekās, uz baļķa, uz stieņa, lec atbalsta lēcienu pāri bukam.

Zemgales Komunists, Nr.202 (10.12.1951)

“14. decembrī 2. vidusskolas vingrošanas sekcija rīkoja skolas vingrošanas skati no 8.-11. kl. Skatē piedalījās 147 dalībnieki. Skates programā brīvās kustības, piramidas, akrobatika un vingrojumi uz līdztekām.
Jau ar pirmo disciplīnu skates priekšgalā izvirzās 10. kl. komanda (kapt. Melluma) un, vadību skatē nezaudējot, izcīna pirmo vietu - trešo reizi pēc kārtas, kādēļ arī izcīnītā ceļojošā balva - pāriet šīs komandas īpašumā. Līdzvērtīgi un disciplinēti sekoja 9.b klases komanda, kura arī godam izcīnīja 2. vietu.” (A.Pelūde)

Fanātisks tūrisma un orientēšanās sporta popularizētājs ir Raimonds Kaufmanis. Ikviena saruna, lai arī par kādu tēmu iesākas, agri vai vēlu nonāk pie orientēšanās sporta un audzēkņiem. Viņa vadībā skolēni apceļo Jelgavas apkārtnes un Latvijas skaistākās vietas, piedalās sacensībās Latvijā, Moldāvijā, Ukrainā u.c. 

Darba Uzvara, Nr.135 (17.12.1963)

"Mūsu skolas tūristi aizvadītajās sacensībās guva labus sasniegumus. Jelgavas pilsētas meistarsacīkstēs orientēšanās sportā pieaugušajiem mēs izcīnījām pilsētas ceļojošo kausu. Arī draudzības sacīkstēs ar Jelgavas 1. vidusskolas un Rīgas BETS tūristiem, kas notika rudenī, mūsu komanda bija pārākā. Lai sekmētu šī iecienītā sporta veida attīstību, skolas vadība ierādīja tūristu klubam atsevišķu telpu. Tās remontu veicām pašu spēkiem. Te mums noderēja ražošanas praksē gūtās iemaņas. Sevišķi čakli strādāja skolas tūristu kluba vadītāja Zaiga Vītola un Maruta Kukaine. Noformējām gan sacensību, gan pārgājienu materiālus. Vitrīnu izgatavošanā mums palīdzēja pagājušā gada 11. klases absolvents Tālis Reihmanis, kā arī pionieri Vija Bišofa, Ira Kricka un Relmārs Kurmahers. Patreiz mēs gatavojamies draudzības sacensībām ziemas apstākļos un cenšamies vēl vairāk aktivizēt sadarbību ar LLA studentiem." (R. Markevica)

Darbojas divas specializētās peldēšanas klases (1973. un 1975.). Audzēkņiem dota iespēja pieredzējušu treneru Anitas Brakovskas un Ulda Zemzara vadībā vairākas reizes dienā trenēties peldbaseinā. Tās ir klases, kas piedalās sporta sacensību „Cerību starti” finālā Vissavienības pionieru nometnē Arteks. 1977. gadā - 5.b klase (klases audzinātājs fizkultūras skolotājs Zigurds Kļaviņš). 1978. gadā – tā pati Zigurda Kļaviņa nu jau 6.b klase un Valda Lagzdiņa audzinātā 8.c klase.

Darba Uzvara, Nr.143 (12.09.1973)

"Lai sagatavotu augstas klases sportistus un rezervi Latvijas PSR izlasei, šajā mācību gadā 2. vidusskolā organizēta sporta klase ar peldēšanas novirzienu. Tajā piedalās 27 audzēkņi. Viņiem dota iespēja pieredzējušu treneru vadībā vairākas reizes dienā trenēties peldbaseinā. Jau tagad jaunajiem peldētājiem cītīgi jātrenējas, lai varētu sagatavoties PSRS skolēnu spartakiādei peldēšanā, kas notiks nākošajā gadā Alma-Atā. Jau šogad oktobrī būs pārbaudes sacensības, kuru uzvarētājus iekļaus izlasē, kas decembra sākumā piedalīsies BSB «Lokomotīve» Centrālās padomes kausa izcīņā."

Sporta klase (1977–1982), audzinātājs Aleksandrs Balss, skolotājas Anita Balsa un Gunta Rusmane, specializējas vieglatlētikā. Audzēknis Aigars Freimanis kļūst par republikas čempionu 1500 m skrējienā. Klase izcīna 1.vietu 34. Skolēnu spartakiādē GDA daudzcīņā (1981).

Darba Uzvara, Nr.142 (09.09.1981)

“Specializētā vieglatlētikas sporta klase šo vasaru pavadīja spraigā treniņu darbā. Pēc uzvaras republikas «Cerību startu» finālsacensībās Dobelē un zēnu komandas izcīnītās pirmās vietas republikas pionieru četrcīņas sacensībās «Draudzība», klase jūlijā trenējās Jelgavas sporta bāzēs, bet augustā cēla savu sporta meistarību nometnē Saulkrastos. Uzsākot jauno mācību gadu, klases audzēkņi ir apņēmušies labi mācīties, lai godam nobeigtu astoto klasi un treniņos sāktu specializāciju, kas dos iespēju nākamajā vasarā sekmīgi startēt republikas skolēnu spartakiādē.” (A.Balss)

Skolas dzīvi interesantu padara dramatiskais pulciņš skolotāju Kristapa Dziedātāja un Ausmas Belmanes vadībā. Katru gadu tiek iestudēta kāda luga. piemēram «Aladina burvju lampa», «Runga, iz maisa!», «Vikas pirmā balle» un citas.

Zemgales Komunists, Nr.126 (05.08.1959)

"Jau četrpadsmit gadus Jelgavas 2. vidusskolā skolotāju A. Belmanes un K. Dziedātāja vadībā rosīgi darbojas dramatiskais pulciņš. Daudzo iestudēto lugu nosaukumus var lasīt pulciņam veltītajos atzinības rakstos un diplomos, bet par darbu vislabāk stāstīt zina paši dalībnieki. Pulciņā skolas "teātra entuziast" iepazīstas ar izcilā Staņislavska mācību, apspriež kolektīvi redzētās lugas, kā arī apgūst tēlotājam nepieciešamās pamatzināšanas.

Šogad skolotāja K. Dziedātāja režijā iestudējām A.Brušteines lugu «Gaišzilais un sārtais», ar kuru viesojāmies arī rajonā. Pēc pulciņa tradīcijas daļu ieņemto līdzekļu izlietojām kārtējai vasaras ekskursijai - šoreiz uz Ļeņingradu. Visu audzēkņu paldies ekskursijas vadītājai A. Belmanei par visu jauno, ko uzzinājām un redzējām." (A. Piterāne, dramatiskā pulciņa priekšsēdētāja)

Dejo daudzi. Ir gan 1.-3., gan 4.-8., gan 9.-11.klašu deju kolektīvi. 1960.gados tos vada Skaidrīte Sēja, Edīte Riteniece, Klāra Šendo, Baiba Geidāne, Pārsla Geidāne. 1970.gados - Gundega Graubiņa un Maija Salzirne. Ar laiku dejotāji nonāk Ārijas Lambergas pārziņā, soļus iemēģina arī sarīkojumu deju kolektīvs. 1975.gadā skolas zāle pulcē pirmos sarīkojumu deju skates dalībniekus. Viņu vidū Vivita Valtere un Agris Greiers, viņi aizdejo līdz republikas čempionu titulam.

Darba Uzvara, Nr.54 (02.04.1975)

"Noskatīties republikas skolu jaunatnes sarīkojumu deju labāko izpildītāju sniegumu 2. vidusskolas zālē bija pulcējušies daudzi interesenti. [..] Dalībnieki izpildīja lēno valsi, kvikslepu, Vīnes valsi, rumbu, sambu, ča-ča-ča un polku. Deju ritmus veiksmīgi atskaņoja estrādes orķestris Jāņa Romanovska vadībā. Sevišķu jautrību radīja polka, kas jau vairākus gadus iekļauta obligāto deju repertuārā. Te atklājas katra dejotāju pāra temperaments un improvizācijas spējas. Vairākas stundas pa deju grīdu virpuļoja pāri." (Ā.Lamberga)

Skolotājas Elzas Ramanovičas vadībā rit skolas mūzikas dzīve, darbojas kori un ansambļi, notiek dziesmu dienas. Vēlāk koru vadību pārņem Aija Grūtupa un Maruta Tilgale. 1966./67. mācību gadā viņa dibina zēnu kori. 1976./77.mācību gadā Gunta Paškovska dibina 9.-11.klašu jaukto kori, vēlākos „Skalus”. Jūlijs Grūtups dibina pūtēju orķestri. Daudzus gadus tas soļo skolas kolonnas priekšgalā visās svētku parādēs. Ir arī savs estrādes ansamblis.

Darba Uzvara, Nr.65 (22.04.1972)

"Jelgavas 2. vidusskolas meiteņu koris savās mājās uzņēma mūsu pilsētas skolu koru skates dalībniekus. Šajā skatē 2. vidusskolas koris (pašreiz vienīgais meiteņu koris pilsētā) uzrādīja labus rezultātus un ieguva tiesības piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Šī kora 11. klašu meitenes Dziesmu un deju svētkos piedalīsies jau otro reizi. iepriekšējos svētkos 5. — 8. klašu koris kļuva par Dziesmu svētku diplomandiem, bet 9— 11. klašu koris par trešās pakāpes laureātiem." (R.Tāle)